Arhitekte Helēna Dekante raksta Ropažu baznīcas skiču projektā raksta:
"Ropažu kristīgās draudzes pirmsākumi attiecināmi uz 14.gs. sākumu. Šo gadsimtu laikā vairākkārt celtas, postītas, remontētas u.c. baznīcu ēkas. Ir ziņas, ka līdz 19.gs. beigām tās bija koka celtnes, bet 1893.gadā celta mūra baznīca ar 400 sēdvietām."


Pa kreisi redzama Johana Kristofa Broces zīmētā Ropažu baznīca ap ...... gadu.
Picture

Attēlā augšā redzama Ropažu baznīca 1691.gadā.


"Ir dokumentālas ziņas, ka 18.-19.gs. ēkas atradās vienā un tajā pašā vietā, visticamāk, ka arī 17.gs. beigu ēka atradās turpat. Un tas nozīmē, ka baznīcas ēkas pamati vai vismaz daļa no tiem ir daudz senāki par redzamo celtni. Tam ir gan praktiska, gan garīgi - simboliska nozīme.


Salīdzinot pieejamos arhīvu materiālus un vēsturiskās fotogrāfijas, rodas pārliecība par iespēju savietot 17.gs. un 19.gs. beigu Ropažu baznīcas plānus. Rezultāts redzams augšējā attēlā. tas parāda,ka:
  1. sakristejas gala siena, iespējams, atrodas uz senākā plāšā prezbitērija gala sienas pamatiem;
  2. altārdaļu atdalošā aile ir celta, atdarinot senāko altārdaļas un zāles savienojuma vietu;
  3. zāle, kā redzams, ir bijusi īsāka par balkona daļas tiesu."
/H.Dekante/








      Attēlā pa labi redzams 1893.gadā celtās baznīcas projekts.
"1893.gadā par Ropažu muižas īpašnieka un baznīcas patrona  Džeimsa Georga Leonharda fon Volfa (1854-1928) līdzekļiem pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta koka dievnama vietā uzcēla mūra baznīcu no laukakmeņiem un ķieģeļiem ar 400 sēdvietām, ko 10.novembrī iesvētīja draudzes mācītājs Johans Eduards Ports.

Dievnams ir akmens-ķieģeļu mūra garenbūve ar altāra apsīdu un izvirzītu slaidu vairākstāvu torni ar augstu poligonālu smaili. Fasādēs augstas smailloka logailas ar sīkrūšu logiem.

Neogotiskā altāra retablā atradās glezna "Kristus svētī". 1913.gadā dievnamā iebūvētas E.Martina darinātas ērģeles. Tornī atradās Vācijā liets zvans (diam. 0.76m) ar uzrakstu: GEG. V.BOCHUMER VEREIN BOCHUM"
V.Mašnovskis - no enciklopēdijas "Latvijas luterāņu baznīcas"
Picture

Pēc 2. Pasaules kara dievkalpojumi Ropažu baznīcā notika līdz pat 1954. gada Lieldienām, kad dievnamu draudzei atņēma. Valdošā ideoloģija veicināja pakāpenisku draudzes locekļu skaita samazināšanos. Arī baznīcas telpas tika nepārtraukti postītas, līdz tās vairs nebija izmantojamas, beigās pašu Ropažnieku spēkiem dievnams pilnībā izpostīts un pārvērsts drupās.
Picture